Par Latvijas zinātnes sasniegumiem

Dr.Phys. Arnolds Ūbelis, 7.IP Nacionālās kontaktpunktu grupas koordinators.

Visiem ir labi zināms, ka augsta līmeņa zinātnei un tehnoloģijām Latvijā ir gadsimtiem gara vēsture. Par spīti visiem varas režīmiem, ieskaitot pašreizējo, Latvijā nekad nav trūcis radošu cilvēku un vienlaicīgi patriotu, kuri spēj un prot darīt pasaulē atzītus darbus un ģenerēt idejas. Uz šo brīdi par to vislabāk stāsta augsti godājamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa pētījumi un grāmatas. Man, sakarā ar maniem pienākumiem, atliek tikai pieminēt pašus jaunākos sasniegumus:

1) Uz šo brīdi par visaugstākās raudzes individuālo sasniegumu ir uzskatāms Eiropas Zinātnes

piecu gadu grants (ERC-2012-AdG-n° 320731 MQC) kvantu datoru jomā,[ >1,3 miljonu € apjomā], LZA akadēmiķim un LU profesoram Andrim Ambainim. Tas kļuva zināms FP7 „IDEJAS” programmu komitejās sēdē 2012.gada 16.oktobrī, un tas ir izcīnīts pasaules līmeņa konkurencē, kur panākuma varbūtība <10%. Visa Latvijas zinātnes saime var būt patiesi lepna par šo izcilo rezultātu;

2) 2012.gada sākumā LU zinātnes institūtu brīvprātīgi veidota asociācija FOTONIKA-LV sāka realizēt trīsgadīgu projektu (FP7-REGPOT-2011-1, nr.285912–FOTONIKA-LV) atslēgas tehnoloģiju jomā ES (apjoms gandrīz 4 miljoni €).

 

3) 2013.gadā divi ES līmenī labi zināmi Latvijas zinātnes institūti –Latvijas Organiskās Sintēzēs Institūts un RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts uzsāks gan pēc kvalitātes, gan pēc apjoma līdzīgus projektus (FP7-REGPOT-2012-2013-1,nr.316149-InnovaBalt un FP7-REGPOT-2012-2013-1, nr. 316275- BALTINFECT). Līdzīgs LU Fizikas institūta projekts (FP7-REGPOT-2012-2013-1,nr.316177-RIGA-DYNAMO) ir finansēšanai rezerves sarakstā.

 

3) Līdz šim kopā zinātnes grupas no Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sektora ir gandrīz 1000

reizes aicinātas FP7 projektu pieteikumu konsorcijos, un līdzdalību skaits finansētos projektos jau pārsniedz 210. Tā rezultātā Latvijas zinātnei piesaistīto tiešo investīciju apjoms būs lielāks par 35 miljoniem Eiro. Netiešo investīciju apjoms arī ir skaitāms miljonos € un Latvijas budžets profitēs to no ES kopīgā budžeta un zinātnieku darba aptuveni par 10 miljoniem €. Sekmības indikators ir 23% un tas ir ES veco dalībvalstu līmenis. Šie fakti rāda, ka spītējot visu atjaunotās LR Valdību zinātni degradējošām darbībām, cilvēku kvalifikācija, kuri vēl pašaizliedzīgi un nacionāli patriotiski strādā zinātnes un tehnoloģiju sektorā, ir ES attīstīto valstu līmenī.

 

4) Lielam skaitam Latvijas zinātnes struktūru ir pieredze līdzdalībai ES 5&6&7 Ietvara programmu projektu pieteikumu un finansēto projektu konsorcijos. Vērts atzīmēt arī to, ka LU Fizikas Institūts ir pieprasīts ES lielākā zinātnes infrastruktūras projekta „European Spalation Source”- http://ess-scandinavia.eu/ izpildei, bet vairāki citi institūti EOURATOM programmas ietvaros piedalās globālā projekta ITERhttp://www.iter.org/ izpildē.

 

Visi minētie fakti liecina, ka Latvijas zinātne ir apliecinājusi savu varēšanu ES Vienotā Zinātnes telpā, tās darba tirgū un arī globālā konkurencē. Stiprs, finansiāli un intelektuāli un daudzskaitlīgs, zinātnes un tehnoloģiju sektors valstī ir pirmais nepieciešamais nosacījums augstas kvalitātes augstākās izglītības struktūrai valstī un līdzīgi kā tas ir Somijā un Zviedrijā vienīgais priekšnosacījums nācijas labklājībai un konkurētspējai.