Viņš ir 2012. gadā dibinātās apvienības BIRTI (Baltie Innovative Research Technology Infrastructure) padomes priekšsēdētājs. Biedrība, ar kuru saistīti arī citi Latvijas zinātnes pasaules asākie prāti, izvirzījusi ambiciozu mērķi -koordinēt Baltijas valstu universitāšu, zinātnisko institūtu un inovatīvo uzņēmumu sadarbību. Viens no apvienības postulātiem ir veidot sadarbību kopīgai finanšu piesaistei. «Nevis saskaldīties nozarēs, bet strādāt kopā -zinātnei un uzņēmējiem,» piebilst A. Ērglis. Plānots, ka BIRTI ietvaros darbosies vairāki klasteri, aptverot biomedicīnu un farmāciju; materiālzinātnes, enerģētiku, radiācijas ķīmiju un šķidro metālu tehnoloģijas; viedās inženierzinātnes un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju; bioekonomiku, kas saistīta ar vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Atbilstoši Latvijas Pētniecības un inovacijų stratēģiskās padomes dotajam uzdevumam uzsākta inovacijų infrastruktūras klasteru priekšizpēte ar mērķi sadarbībā ar Latvijas zinātniskajām institūcijām izveidot tehnoloģiju attīstības un inovacijas infrastruktūras centrus, stāsta BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača.

Plāno 115 milj. eiro 2012. gadā BIRTI ideja izskatīta Ministru kabineta sēdē kā stratēģisks Latvijas infrastruktūras projekts, lai piesaistītu ES finansējumu ārpus kohēzi-jas aploksnes, G. Rača atzīmē. Tomēr Latvijas puses sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai aizstāvētu Latvijas intereses BIRTI projekta idejas ieviešanas finansēšanai, cieta neveiksmi. Taču EK koncepts «Kāpnes uz izcilību», izceļot pētniecību, attīstību un inovacijas, kas jānodrošina, izmantojot piešķirto kohēzijas finansējumu, paliek spēkā. Finan- sējuma saņemšanas viens no priekšnosacījumiem ir viedās specializācijas stratēģijas (3S stratēģijas) izstrāde, skaidro G. Rača.

Stratēģija paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovacijų resursu fokusēšanu zināšanu specializācijas jomās, kur valstij ir priekšrocības vai bāze, lai šādas priekšrocības rastos. Pērn augustā panākta vienošanās, ka trīs inovacijų infrastruktūras klasteru BioPharmAlli-ance, NanoTechEnergy, BaltS- martTech sagatavošanas projekti tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas, patlaban notiek projektu priekšizpēte, viņa norāda.

Šobrīd ministrijas plāno Eiropas struktūrfondu finansējumu pētniecības infrastruktūras attīstībai 115 milj. eiro apmērā, bet tehnoloģiju attīstības un inovacijų infrastruktūras centriem plānotais finansējums ir nepietiekams, norādīts pērn izstrādātajā tehnoloģiju attīstības un inovacijas publiskās infrastruktūras centru izveides rīcības plānā.

Starp līderiem Eiropā «Materiālzinātnēs Latvija ir viena no līderēm Eiropā. Piemēram, Latvijas Universitātes zinātnieku grupa ir izstrādājusi tehnoloģiju un prototipus šķidrā metāla sūkņiem, kurus varēs izmantot jaunākās paaudzes kodolreaktoru dzesēšanas sistēmu darbības nodrošināšanai. Izgatavotos prototipus ir nopirkušas ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Indijas un Ķīnas zinātnieku grupas, kuras darbojas kodolenerģijas izpētes jomā. Attīstot NanoTechEner-gy centru, Latvijas tautsaimniecība iegūtu stabilu tirgus nišu, projektējot, ražojot un uzstādot šķidro metālu pārsūknēšanas un maisīšanas iekārtas, arī kodolreaktoru dzesēšanas sistēmas, izmantojot mūsu zināšanas iekārtu izgatavošanā, salikšanā un balansēšanā,» G. Rača min piemēru Latvijas zinātnes varēšanai. «Latvijai kā mazai ekonomikai, kurai gandrīz nav lielu inovatīvo uzņēmumu, kas spētu veidot un uzturēt paši savus pētniecības centrus, inovacijas atbalsta infrastruktūra (testēšanas laboratorijas, eksperimentālās darbnīcas un pilotražot-nes) ir jāveido kā uzņēmējiem un zinātniekiem brīvi pieejami infrastruktūras objekti, atbilstoši 3S specializācijas virzieniem. Jo tehnoloģiju attīstības un inovacijas infrastruktūra Latvijā vairs praktiski neeksistē,» viņa uzskata.

Nojaukt un uzcelt «Vēl pirms padomju laika ar savām inovācijām bijām interesanti pasaulei, nemaz nepieminot, piemēram, Minox. Spēcīgi attīstījās ne tikai inže- 1 nierzinātnes, bet arī materiālzinātnēs. Tas viss jādabū atpakaļ, bet pavisam citā līmenī,» norāda A. Ērglis. «Valstī runājam par inovācijām cepumu un šampūnu ražošanā. Tas nav slikti, bet tā visa ir sīkražoša-na. Nākamais līmenis ir būtiskāks, kur varam likt lietā, piemēram, to, ka mums ir viena no lielākajām klīnisko pētījumu bāzēm šūnu izpētē,» viņš saka. «Jākoncentrējas uz šāda līmeņa produktiem, superjau-numiem pasaulē,» viņš turpina, piebilstot, ka jāveido cita veida biznesa inkubatori, kuri būtu lielākas sistēmas daļa un ar ievērojami lielāku finansējumu. «Jāsakārto vide - labs piemērs ir mūsu Šūnu izpētes un transplantācijas laboratorija,» turpina A. Ērglis. Piemēram, ir daudz interesentu no Krievijas, kas vēlas izmantot Latvijas mediķu pakalpojumus dažādu iemeslu dēļ. «Bet iztēlojieties, ka cilvēki, kas spējīgi maksāt 30 un 40 tūkstošus eiro par inovatīvām operācijām, guļ slimnīcas padomju stila istabiņās. Tā nedrīkst būt. Un jaunas laboratorijas nevar ielikt telpās, kas celtas pirms 60 gadiem. Tā amerikāņi Stenfordas slimnīcu pēc 20 gadiem nojauca un uzcēla no jauna, jo tā vairs neatbilda prasībām. Nepieciešama jauna infrastruktūra visai zinātnei Latvijā,» viņš uzskata. «Labā ziņa ir tā, ka klīniskie pētījumi mums patiesi padodas ļoti labi,» mediķis piebilst.

Projekta BIRTI gaitā komer-cializējamu ideju vidū ir, piemēram, digitālā zenītteleskopa izveide gravitācijas lauka un tā anomāliju noteikšanai; nākamās paaudzes biodegvielas -biobutanola iegūšana no lauksaimniecības atkritumiem; inovatīva kompozītmateriāla armatūras ieviešana tirgū.

Raivis Bahšteins Valstī runājam par inovācijām cepumu un šampūnu ražošanā. Tas nav slikti, bet tā visa ir sīkražošana. Nākamais iTmenis ir būtiskāks, kur varam likt lietā, piemēram, to, ka mums ir viena no lielākajām klīnisko pētījumu bāzēm šūnu izpētē, Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologijas centra vadītājs.

Cilmes šūnu izdalīšana transplantācijai Šūnu izpētes un transplantācijas laboratorijā Paula Strādina Klīniskajā universitātes slimnīcā.