Saruna viesa pārliecību, ka Ministru prezidentes interesēs ir attīstīt zinātnes tehnoloģisko pamatu līdz tādai pakāpei, lai rastos reāls ieguldījumu Latvijas ekonomikā, konkrēti – inovatīvo produktu paraugu radīšanā un ražošanā. Bažas raisīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju un Ekonomikas ministrijas ierēdņu nekorektā un nevalstiskā rīcība.

Zinātnieku priekšā, galdam pretējā pusē, atradās Ekonomikas ministrijas jaunie un agresīvie ierēdņi, kuri tikšanās sākumā paziņoja, ka mums zinātniekiem premjerministre ir atvēlējusi 10 minūtes, jo viņai neesot laika.

Mūs aicināja koncentrēti izklāstīt savu sakāmo un pēc iespējas ātrāk izgaist no Ministru prezidentes kabineta.

Kad ieradās Laimdota Straujuma, mūsu saruna izvērtās gandrīz divu stundu garumā, jo viņa atlika malā savus citus steidzamos darbus iedziļinājās tajās problēmās, par kurām mēs – zinātnieku puses pārstāvji – Andrejs Ērglis, Andrejs Siliņš, Ivars Kalviņš, Indriķis Muižnieks un BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača – paudām savu satraukumu.

Pēc tajā pašā dienā Ekonomikas ministrijā notikušas viedokļu divkaujas tiem pašiem ierēdņiem, bet šoreiz jau premjerministres klātbūtnē skaidrojām, ka, lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu 2014. – 2020. gadam, zinātnes infrastruktūras radīšanā ir jāinvestē atbilstoši EK izvirzītajiem nosacījumiem, saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumiem un lēmumiem, kas ir pieņemti pat pirms gada vai vēl senāk un kas netiek pildīti ierēdņu manipulāciju dēļ.

Šie ierēdņi lobē liela apmēra līdzekļu izšķiešanu ierēdnieciskās starpniekorganizācijās, kuras tiek sauktas neko neizsakošos vārdos par kompetences centriem, bet kuri nerada nedz reālu vērtību, nedz arī produktu, toties aizstāv naudas piešķīrumu savām it kā komunikatora funkcijām.

Tikšanās laikā kompetences centru vadītājs Normunds Bergs atļāvās premjerministres kabinetā kliegt uz visiem klātesošajiem tādā balsī kā to dara īru futbola līdzjutēji atklātā stadionā, un tikai L. Straujumas savaldība nelika acumirklī izsaukt apsardzi, lai nomierinātu agresīvo lobētāju.

Farsam līdzīgā aina atklāja kādu no sociālās psiholoģijas viedokļa hrestomātisku situāciju, ka balsi mēdz pacelt tas, kurš apzinās, ka viņam nav taisnība. Motivācija taču ir skaidra – vajadzēja pārkliegt zinātnieku argumentēto viedokli, kuru viņi jau daudzkārt ir rosinājuši gan EM, gan IZM, gan arī ātri mainīgajiem premjeriem, ka komunikatorā funkcija bez ražošanas bāzes un inovatīvām tehnoloģijām nespēj radīt produktu, tāpēc šie kompetences centri darbojas tukšgaitā, bet to stimulēšanā ar ļoti lielām naudām interesi izrāda noteiktas ierēdņu aprindas.

Vispārsteidzošākais ierēdņu kaujā pret zinātniekiem bija tas, ka pat EM ierēdņi nevairījās paironizēt par Liepiņu "ģimenes uzņēmuma" tandēmu,: valsts sekretāri IZM Santu Liepiņu un valsts sekretāra vietnieku EM Andri Liepiņu, kuri atrodas nozīmīgos amatos un lemj par lielu valsts budžeta līdzekļu plūsmu virzieniem. Jautājums KNAB-am: vai ģimenes locekļu darbība ministrijās, kuras pārvalda lielu naudu, nesatur interešu konflikta vai korupcijas pazīmes. Mēs jutām, ka, acīs skatoties, ierēdņi manipulēja ar skaitļiem, aiz izvairīgām atbildēm slēpa neizdarītos darbus, kā arī perspektīvos plānus sekmīgai sadarbībai ar Eiropas Savienības struktūrām. Šāda ministriju darbības necaurredzamība neveicina ne saprašanos, ne investīciju plānošanas stratēģisku virzību uz priekšu.

Mūsu puses prasība EM bija iezīmēt no turpmākajiem trim gadiem inovācijām plānotā Eiropas Savienības fondu budžeta kādu daļu, teiksim. 100 miljonus eiro atsevišķi, lai šī nauda tiktu ieguldīta laboratoriski tehnoloģiskās, rūpnieciskās bāzes radīšanā. Mūsu industriāli vāji attīstītajā valstī ir stratēģiski nepieciešams izveidot ar zinātnisku tehnoloģiju apgādātas laboratorijas vai cehus, kuros izgatavot zinātnisku produktu paraugus, kuru pārvērst no teorētiskas izpētes objektiem praktiskā priekšmetā, lai tos sertificētu, patentētu un pārvērst par tirgošanās augstas vērtības tirgus preci, kaut vai pārdodot industriāli attīstītākām valstīm, kas to ražotu lielās tirāžās.

Mūsu vēlme bija ar tikšanos pie premjerministres pierādīt mūsu pašu EM ierēdņiem, ka ir jārada materiālā bāze peļņu nesošu produktu paraugu ražošanai.

Ministrijas ierēdņi, skatoties uz budžeta cipariem L. Straujumas kundzes rokās, augstprātīgi sacīja: "Tie ir tikai orientējoši cipari, tos visus var pārbīdīt un mainīt". Tas nozīmē, ka mūsu valstī nevis Saeima, ministri vai Ministru prezidents plāno budžetu un rīkojas ar to, bet ierēdņi rīkojas ar to kā ar savu privāto maku.

Pēc nepilnām divām stundām L. Straujumas kundzes kabinetā zinātnieku tikšanās ar Ekonomikas ministrijas ierēdņiem beidzās ar to, ka zinātnieki kategoriski pieprasīja izpildvaras pārstāvjus darīt to, kas ir apstiprināts ar MK lēmumiem un kas atbilst valsts interesēm, kurās akadēmiski izglītoto zinātnieku puse nebūt nav mazāk kompetenta par savas intereses aizstāvošajiem Ekonomikas ministrijas ierēdņiem.

Sarunas beigās L. Straujumas kundzi lūdzām uzņemties vidutāja pienākumus, lai izveidotu stratēģisku komisiju šādu tehnoloģiski inovatīvo materiālās un inženiertehnoloģiskās bāzes jautājumu lemšanai. Vai tas nav paradokss, ka, lai novērstu ļaunprātību vai nekompetenci no ierēdņu puses, zinātniekiem kā arbitrs jāaicina izpildvaras "stiprākā" amata pārstāvis – premjers. Redzēsim, kā tālāk attīstīsies argumentu un viedokļu aizstāvības cīņa.

Rakstu sagatavoja Delfi - raksta saite